Tag Archives: maģistru prieki un bēdas

X-ing off the days

Sen nekas nav rakstīts. Nav jau tā, ka nav bijis domu vai mirkļu, kad gribējies kaut ko pateikt, bet… kaut kā nav sanācis. Un kaut kāds prāta tukšums bij iestājies. Visu pēdējo mēnesi tā kārtīgi un aktīvi esmu ņēmusies, rakstījusi, mocījusies, negulējusi, ēdusi, neēdusi, stresojusi un galu galā lielas TAS ir gandrīz gatavs. Bija plānā jau šodien iet un printēt laukā, iesiet un nodot, lai nost no kakla. Bet pamodos no rīta, sāku mazos labojumus vēl taisīt un sapratu, ka nepiedošu sev, ja būs vēl daudz visādu kļūdiņu tik tādēļ, ka sasteidzu. Nolēmu šodien mest pie malas darbus, rīt ar svaigām acīm lasīt atkal visu cauri, varbūt vēl secināt to, kas vel nav izsecināts, atsauchot to, kas vēl nav atsaucēs… un tad pirmdien agri no rīta doties uz universitāti printēt, siet, nodot un lēkt gaisā aiz laimes.

Un piepeši tagad, kad gandrīz finišs, uznāca nu tāda tukšuma sajūta. Gandrīz visu dienu neko neesmu darījusi – pastaiga, sapirkts lētais vīraks, laiska gulšņāšana ar kārtējo japāņu grāmatu un nevis miers, bet garlaicība. Nevaru saprast, ko tad tagad? Ko tālāk? Vai tas ir viss? Protams, ka nav jau vēl viss, nav jau vēl pilnīga brīvība, bet tā jau ir – kad pienāk lielais mirklis, tad nezin, ko ar to brīvību darīt.

Klausījos Radio 101 un domāju par to, kā būs atkal Rīgā dzīvot. Nevis ciemoties vai padzīvot, bet tiešām reāli dzīvot. Būt atkal rīdziniecei, iepirkties Rimi, braukt ar 3. autobusu, runāt latviski, krieviski un meklēt darbu. Mēģināt kaut kā salikt dzīvi kopā. Viss ir mainījies. Pati varbūt ne tik ļoti, bet vieta, kur atgriežos, cilvēki, pie kuriem atgriežos gan. Izklīduši, sapārojušies, noklusuši. Bail, ka uznāks ziemas skumjas, no kurām nevarēs tik viegli atkratīties.

Tāpēc plānoju visu laiku aktīvi darboties ar jebko, kalt un pildīt plānus, lai neiesēžas, lai galva turpina darboties, lai nav atkal jau pēc pāris mēnešiem jābrauc kaut kur citur laimi meklēt, jo atkal esmu sevi iemarinējusi kaut kādā pusletālā stāvoklī bez nevienas radošas dzirksts. Solos šoreiz darīt visu pa savam.

Solos kļūt kucīgāka un nejaukāka, neļaut sevi izmantot un uzspļaut jaukumam, kas nekad nenes augļus.

Solos neiekrist sūdīgos darbos, kur nemaksā.

Solos beidzot kaut ko darīt.

Solos.

Advertisements