let england shake

Sapnī biju savā vecajā vilciena pieturā un gaidīju cilvēkus, kuriem bija jābrauc pie manis ciemos. Kaut kā dīvaini cilvēki brauca un gāja – atbrauca un aizbrauca. Protams, ka parādījās atkal viņa. Mana sirdsapziņa jau laikam gadiem nespēj nomierināties, nespēju sev piedot. Bet, kad samīlās, tad jau viss vienalga… Citu cilvēku jūtas kļūst vienaldzīgas. Bet mierinu sevi, ka pie vainas bija viņš, ar savu nespēju izvēlēties, ar nespēju būt godīgs.

Atbrauca arī puika ar savu draugu, un kā parasti, sirds salēcās. Lai arī zināms, ka nekādas nākotnes šai ziņā nav, tomēr… tomēr jau pasapņot var. Lai piedod man Freids.

Pietrūkst laikam pat to mazo tauriņu vēderā, kas rodas, ieraugot kādu, kurš nozīmē tomēr nedaudz vairāk kā draugs. Šeit nav neviena, kurš mani tā uzrunātu, dzīvoju nošķirti un dzīvoju bez jūtām. Daudz vieglāk, protams, bet sirds prasa savu. Pagaidām tikai iemīlos muzīkā no jauna un jauna – jaunais Radiohead, jaunā Pīdžeja, vecie Sonic Youth un Nine Inch Nails, White Lies un Pixies… un sirds dzied pati no sevis.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: