don’t you know you’ve got your daddy’s eyes…

Es mīlu savu māmiņu ļoti, par spīti mūžīgajiem konfliktiem. Tomēr es tik ļoti nevēlos izaugt un būt tāda pati, kā viņa. No vienas puses viņas iekšas, apņēmība un traktora dzinējs, kā arī pat ļoti elegantais izskats pāri 50 gados ir kas tāds, ko nudien apbrīnoju, bet no otras puses… es vēlos laulību, kurā valda mīlestība, es gribu vīrieti, kuram nav problēmas glāzi nolikt malā, es nevēlos būt neapmierināta ar pilnīgi visu, mūžīgi sūdzēties un sūkstīties, meklējot katrā neveiksmē sazvērestību pret manu personu.

Bet visvairāk mani biedē tas, ka, kļūstot vecākai, es redzu arvien vairāk līdzību mūsos. Ne tikai grimases, dusmu uzplaiksnījumi… vai tiešām mēs allaž atkārtojam vecāku dzīves? Vai tiešām, jo vairāk mēs no tā bēgam, jo vairāk mūsu dzīves beigās ir viņu dzīvju atblāzma? Es no sirds ceru, ka nē. Vēl vairāk es ceru, ka mani vecāki beidzot būs laimīgi.

Advertisements

2 responses to “don’t you know you’ve got your daddy’s eyes…

  • doresdiena

    cik ļoti es domāju par to pašu visu laiku. Zini, bet mums ir iespējams mainīt. Jauni vēl, tad vieglāk raksturi lokās… Šķiet lūzumpunkts rodas, kad atzīsti, ka esi tēsts no tā paša koka, pieņem to un tad sāc analizēt, kāpēc un kas būtu jāmaina. Vnk mani tā izmisīgā negribēšana būt tādai pašai noveda pie…būšanas tādai pašai. Jocīgi jau ir, bet tās lietas strādā tikai spoguļrakstā- tā teikt, ienaidnieks jātur vēl tuvāk kā draugs, lai varētu no tā izvairīties.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: