stormy weather since my baby and I ain’t together

ārā ir ļoti spēcīgs vējš. man ļoti patīk tumšas, vētrainas naktis, kad var sēdēt siltumā, iekšā, klausīties skumīgu mūziku, klausīties, kā gaudo ziemelis gar pakšiem un var grimt apcerīgās domās un atmiņās.

durvis ik pa laikam grabinās, viss ir tik kluss apkārt, vētras laikā šķiet, ka pārējie cilvēki ir pazuduši. un vētras laikā man reizēm paliek bail. bet laikam jau ne no vētras tik ļoti, cik no tām skumjām, kuras vējš atpūš kopā ar sausajām lapām, kas chabinās gar palodzi.

es atceros vienu vētrainu un lietaina negaisa apsēstu nakti, kas atgādināja tikai un vienīgi ainas no Šekspīra lugām, kad gulēju savā lielajā gultā skaistajā pilsētā, kur panku bāros alu var iegādāties par vienu eiro, un man bija tik ļoti bail. bet pirmo reizi mūžā man bija blakus kāds, kas apskāva zem segas drebošo augumu un iechukstēja ausī: “You don’t have to be afraid anymore. I am here.”

Tik banāli, tik saldi, bet tas ir banāli un saldi, kad jau 100. reizi izskan kārtējā Holivudas filmā ar žilbinošu blondīni galvenajā lomā, bet tad, kad reālajā dzīvē tev kāds to pasaka pirmo reizi mūžā, tas ir vienkārši neaizmirstami un skaisti.

es tikai ceru, ka atnāks atkal kāds, pie kura sāniem justies droši tad, kad laukā plosās vējš un valda tumsa.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: