where are your manners

tikai tagad ir tā, ka saprotu, cik ļoti, ļoti nenovērtēju, ko nozīmē laba veselība. veci cilvēki vienmēr tachu mums saka – “meitiņ, galvenais, lai veselība turās!” Liekas tāds – meh, ko tur daudz. Bet tagad es tik ļoti labi saprotu. Apnicis jau sūdzēties, vairs jau arī nesūdzos, jo neko jau nepadarīsi. Tikai besī, ka daru visu it kā pareizi, zāles pa 20 latiem mēnesī, bet tāpat ir tik nelabi. Tachu zinu, ka paliks labāk, vienkārši jādod sev laiks. Viss nokārtosies.

Tikmēr varu sadzīvot ar savā skumjām, kas piezogas klāt katru reizi, kad ir vakars. Patīk jau pasmīkņāt par tādām lieliskām lietiņām kā visādi tur “koku horoskopi” un vēl kādi tur horoskopi, bet nevaru gan noliegt, ka esmu visai izteikts jasmīns. Ar visu savu mūžīgo noslieci uz skumjām un melanholiju. It kā jau nevaru teikt, ka esmu depresīva – agrāk biju tiešām īstens rūgumpods, vienmēr viss skumji un smeldzīgi, tagad jau esmu kļuvusi pat ļoti pozitīva. Bet pat tad, kad ir jautri un ir smaids, kas nenozūd, iekšā reizēm tāpat tā iedur, ka neko nepadarīt. Nu, ir tas tukšums, kuru vienkārši tāpat vien nevar aizpildīt. Stulbi jau tā teikt, bet nu vajag kādu, kurš salāpa ar savu ielāpu to, ko izplēsuši citi.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: