when the strong ones break

sanāca pēc Ziemassvētkiem būt bērēs. Solījos sev neraudāt. Man vienmēr šķiet, pat nezinu kā izstāstīt… Dusmas uz sevi, gribas kliegt – ko tu, muļķe, raudi?! Tu pat iedomāties nevari, cik viņa/viņas tuvākajiem ir smagi! Liekas kā necieņa. Nezinu.

Muļķīgi vispār domāt par bēru etiķeti. Sēras nav racionālas, nāve nav racionāla, lai arī visi apzinās, ka tā gaida katru no mums, tā vienmēr pienāk negaidīti. Un tā nekad nav labojama, lai arī kā gribētos.

Bet spīdēja saule. sniga skaistākais sniegs pasaulē. Un viņu mīlēja tik daudzi. Man šķiet, ka tā bija skaista dzīve, kura tiešām bija pelnījusi dzīves svinēšanu.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: