es slīdēju pa slidotavu

Visa pilsēta ir pārtapusi slidotavā.  Staigāšana maziem solīšiem un lēnām, un ar bailēm var būt amizanta, bet tad, kad jāatrod salā neatrodama vieta, asaras kāpj acīs aiz izmisuma. Toties atkal iemīlējos savos dūrainīšos.

Kaut kā man liels nemiers sirdī rodas joprojām, kad te staigāju tumsā, nezinu, vai tas tāpēc, ka tumsā vienmēr vientulīgāk vai kā. Bet, ja varu izvēlēties, vakarus pavadu mājās, siltumā un gaismā, ar saldsērīgām bārdainu vīriešu dziesmām, neskaitāmām tējām, dažādām blogosfērām un grāmatām. Braucu autobusā, klausījos Moriseju un dungoju līdzi, skatoties uz vienādajām mājām un svešajām sejām, kuras man pilnīgi neko nenozīmē.

“etch a postcard: “How I dearly wish I was not here.” In this seaside town they forgot to bomb.”

Bet omu uzlaboja pirmie Ziemassvētku pirkumi – maziņi, bet no sirds. Un pāris smaidu vairāk. Kam gan citam labāk to naudu iztērēt? Drīz sāksies kartiņu sūtīšana un sveicienu rakstīšana. Ja būtu laiks, katram uzrakstītu pa stāstam vai vismaz dzejolim. Bet nav. Nav laikam laika nav.

Advertisements

2 responses to “es slīdēju pa slidotavu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: